Dīvaini - cik ļoti var mīlēt parastu ķieģeļu sienu.
Un tā vajadzība pēc.
Nespēja nedomāt par.
Tik vienkārši,ka sarežģītāk nemēdz būt.
Tāpat kā nespēt beigt gribēt ko vajadzīgu.
Savā ziņā nāvīgi.
Mīlestība bez nāves ir iespējama?
Jo es mirstu pie šīs parastās ķieģeļu sienas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru